Optiskais pastiprinātājs ir ierīce, kas saņem ieejas signāla gaismu un ģenerē izejas signālu ar lielāku optisko jaudu. Parasti ieejas un izejas ir lāzera stari (ļoti reti cita veida gaismas stari), kas izplatās kā Gausa stari brīvā telpā vai šķiedrā. Pastiprināšana notiek tā sauktajā pastiprināšanas vidē, kas ir “jāsūknē” (ti, jānodrošina ar enerģiju) no ārēja avota. Lielākā daļa optisko pastiprinātāju tiek sūknēti optiski vai elektriski.
Dažādu veidu pastiprinātāji ļoti atšķiras, piemēram, piesātinājuma īpašību ziņā. Piemēram, ar retzemju metāliem leģēti lāzera pastiprināšanas līdzekļi var uzglabāt ievērojamu enerģijas daudzumu, savukārt optiskie parametriskie pastiprinātāji nodrošina pastiprinājumu tikai tik ilgi, kamēr ir klāt sūkņa stars. Kā vēl viens piemērs, pusvadītāju optiskie pastiprinātāji uzglabā daudz mazāk enerģijas nekā šķiedru pastiprinātāji, un tas būtiski ietekmē optisko šķiedru sakarus.